1 Ar jums, brāļi, es nevarēju runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem cilvēkiem, kā ar bērniem Kristū.
2 Es jums devu pienu un ne smagu barību. To jūs nevarējāt panest, arī vēl tagad nevarat.
3 Jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsu starpā naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki?
4 Jo, kad viens saka: es turos pie Pāvila, bet otrs: es pie Apolla, - vai tad neesat miesīgi?
5 Kas tad ir Apolls, un kas ir Pāvils? Tik kalpi, ar kuru palīdzību jūs kļuvāt ticīgi, ikviens tā, kā Tas Kungs viņam devis.
6 Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai.
7 Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē.