6 bet Kristus kā Dēls pār Viņa namu; Viņa nams esam mēs, ja drosmi un cerību, ar ko lepojamies, stipru paglabājam līdz galam.
7 Tāpēc, kā Svētais Gars saka: šodien, ja dzirdēsit Viņa balsi,
8 neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā kārdināšanas dienā tuksnesī,
9 kur jūsu tēvi Mani kārdinājuši pārbaudīdami,
10 kaut gan bija redzējuši Manus darbus četrdesmit gadus. Tāpēc Es sašutu par šo paaudzi un teicu: vienmēr viņi maldās savās sirdīs, bet Manus ceļus viņi nav atzinuši,
11 tāpēc Es esmu zvērējis Savās dusmās: tiem nebūs ieiet Manā atdusā. -
12 Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva,