26 Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekāms nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto.
27 Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu,
28 tad, To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
29 "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
30 jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu,
31 ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm,
32 gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm."