52 Un visi to apraudāja un nožēloja; bet Viņš sacīja: "Neraudiet, viņa nav mirusi, viņa guļ."
53 Tad tie Viņu izsmēja, zinādami, ka tā bija nomirusi,
54 bet Viņš satvēra tās roku un sauca: "Meitiņ, celies augšā!"
55 Un viņas gars atgriezās, un viņa tūdaļ uzcēlās, un Viņš pavēlēja tai dot ēst.
56 Un viņas vecāki bija iztrūkušies. Bet Viņš tiem piekodināja nestāstīt nevienam par notikušo.