1 Kad ķēniņš Dāvids bija kļuvis vecs un bija jau labi gados, viņu gan apsedza ar viņa drēbēm, bet viņš nesasila.
2 Tad viņa kalpi viņam sacīja: "Sameklēsim savam kungam un ķēniņam kādu jaunavīgu sievu, kas pastāvīgi būtu viņa tuvumā, kas viņu apkalpotu un būtu viņa aprūpētāja; viņa lai arī guļ pie viņa krūts un lai sasilda mūsu kungu un ķēniņu."
3 Un viņi meklēja skaistu jaunavu visās Israēla robežās, un viņi atrada sunamieti Abišagu, un viņi to atveda pie ķēniņa.
4 Un šī jaunava patiešām bija ļoti skaista un kļuva ķēniņam par aprūpētāju, un viņa tam kalpoja, bet sakaru ķēniņam ar viņu nebija.
5 Bet Hagitas dēls Adonja lielīdamies sacīja: "Es kļūšu par ķēniņu." Un viņš sev sagādāja ratus un jātniekus, un piecdesmit vīrus, kas skrēja viņam pa priekšu.
6 Bet viņa tēvs viņam nekad nebija nekādus pārmetumus par to izteicis, jautādams: "Kādēļ tu tā rīkojies?" Viņam bija arī skaists augums, un Hagita viņu bija dzemdējusi tūliņ pēc Absaloma.
7 Un viņš bija ar Joābu, Cerujas dēlu, un ar priesteri Abjatāru jau vienojies.Tie atbalstīja Adonju.