1 Tad Dāvids sapulcināja Jeruzālemē visus Israēla lielkungus, arī visus cilšu vadoņus un nodaļu virspavēlniekus, kuri kalpoja ķēniņam, un virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem, un ķēniņa un viņa dēlu īpašumu pārziņus, un visus ganāmo pulku pārziņus kopā ar galma kalpotājiem, varonīgos karotājus un visus ievērības cienīgus vīrus.
2 Un ķēniņš Dāvids piecēlās kājās no sava sēdekļa un sacīja: "Uzklausiet mani, mani brāļi un mana tauta! Manā sirdī bija - uzcelt dusas namu Tā Kunga derības šķirstam un kāju pameslu mūsu Dievam, un es jau gatavojos to celt.
3 Bet tad Dievs uz mani sacīja: tev nebūs celt namu Manam Vārdam, jo tu esi karavīrs un esi izlējis asinis!
4 Nu Tas Kungs, Israēla Dievs, mani ir izredzējis no visas manas dzimtas, lai es būtu ķēniņš pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, jo Viņš Jūdu ir izraudzījis par vadoni un Jūdas ciltī manu dzimtu, un no mana tēva dēliem Viņam bija labs prāts uz mani, lai celtu mani par ķēniņu pār visu Israēlu.
5 Bet no visiem maniem dēliem - jo Tas Kungs ir man devis daudz dēlu - Viņš ir izredzējis manu dēlu Salamanu, lai tas sēdētu Tā Kunga valdības tronī pār Israēlu.
6 Un Viņš uz mani sacīja: tavs dēls Salamans lai uzceļ Manu namu un Manus pagalmus, jo Es esmu viņu izredzējis Sev par dēlu, un Es būšu viņam par tēvu.