9 Bet Sauls un karotāji saudzēja Agagu un labākos sīklopus un liellopus, un nobarotus aunus, un itin visu, kas bija labs, un tos negribēja iznīcināt, bet visu, kas bija nederīgs un panīcis, to viņi iznīcināja.
10 Tad Tā Kunga vārds nāca pār Samuēlu:
11 "Man ir žēl, ka Es esmu iecēlis Saulu ķēniņa kārtā, jo viņš ir no Manis novērsies, Man neseko un nav izpildījis Manus vārdus." Tad Samuēls iedegās satraukumā, un viņš To Kungu piesauca lūgšanās visu nakti.
12 Un Samuēls agri cēlās, lai no paša rīta dotos Saulam pretī; tad viņam tika paziņots, ka Sauls ir aizgājis uz Karmela kalnu, kur viņš pats sev uzcēlis pieminekli, bet tad apgriezies un gājis lejā uz Gilgalu.
13 Kad Samuēls atnāca pie Saula, Sauls viņam sacīja: "Esi Tā Kunga svētīts! Es esmu izpildījis Tā Kunga pavēles."
14 Tad Samuēls sacīja: "Bet ko nozīmē šī avju blēšana manās ausīs, un kas tā ir par vēršu maušanu, ko es dzirdu?"
15 Tad Sauls atbildēja: "No amalekiešiem mūsu ļaudis tos ir atveduši, jo viņi ir pataupījuši treknākās avis un brangākos vēršus kā kaujamo upuri Tam Kungam, tavam Dievam, bet pārējos mēs esam pilnīgi iznīcinājuši.