1 Kad Tā Kunga šķirsts atradās filistiešu novadā jau septiņus mēnešus,
2 tad filistieši saaicināja savus priesterus un zintniekus un viņiem jautāja: "Ko lai mēs darām ar Tā Kunga šķirstu? Izziniet, kā mums to nosūtīt atpakaļ savā vietā!"
3 Un tie sacīja: "Ja jūs gribat Israēla Dieva šķirstu sūtīt atpakaļ, tad nesūtiet to tukšā, bet atdodiet to atpakaļ kopā ar vainas izpirkšanas upuri, jo tikai tādā ceļā jūs paši tiksit dziedināti un jums kļūs arī zināms, kādēļ Viņa roka no jums vēl nav atstājusies."
4 Tad tie prasīja: "Kādu vainas izpirkšanas upuri tad lai mēs tam līdzi nosūtām?" Un tie sacīja: "Pēc filistiešu lielkungu skaita - piecus lielus zelta trumus un piecas zelta peles, jo viena un tā pati sērga ir pārņēmusi viņus visus: gan tautu, gan vadoņus.
5 Tad nu taisiet savu trumu attēlus un peļu attēlus, kas posta jūsu zemi, un dodiet godu Israēla Dievam; varbūt Viņš padarīs Savu roku pār jums mazliet vieglāku - pār jūsu dievu un pār jūsu zemi.
6 Un kāpēc tad jūs gribat savu sirdi apcietināt, kā ēģiptieši un faraons reiz savas sirdis apcietināja? Vai tad tā nebija: kad Viņš tiem Savu gribu bija brīnišķi parādījis, tad viņi tos arī atlaida, un tie aizgāja.
7 Un tagad, taisiet jaunus ratus un ņemiet divas zīdītājas govis, uz kurām vēl nekad jūgs nav likts; iejūdziet abas jaunās govis ratos, bet viņu mazos telēnus aizvediet no tām prom uz mājām;