14 Bet gan tikai noteiktā vietā, ko Tas Kungs pats ir izraudzījis vienā no taviem cilšu novadiem, tev jāupurē savi dedzināmie upuri, un tur tev viss arī jākārto, ko es tev pavēlu.
15 Bet visur, kur tas vien tavai dvēselei labpatīk, tu vari kaut un ēst gaļu visos savos vārtos, ar Tā Kunga, sava Dieva, svētību, kas tev visu to ir piešķīris, šķīstais un nešķīstais lai to ēd, tiklab gaceli, kā arī briedi.
16 Tikai asinis jūs nedrīkstat ēst, tās izlejiet zemē kā ūdeni.
17 Bet savos vārtos tu nedrīksti ēst desmito no savas labības un sava vīna, un savas eļļas, nedz pirmdzimušos no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem, tāpat arī neko no saviem solījuma upuriem, nedz no saviem labprātības upuriem, nedz no paša rokas cilājamā upura,
18 jo tas tev ir jāēd Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs,- tev un tavam dēlam, tavai meitai, tavam kalpam un tavai kalponei un arī levītiem, kas mīt tavos vārtos; un tad nu priecājies Tā Kunga, sava Dieva, priekšā par visu to, ko tavas rokas ir gādājušas.
19 Sargies, ka tu nepamet neievērotu levītu visu savu mūža laiku, kamēr tu dzīvo savā zemē.
20 Kad Tas Kungs, tavs Dievs, būs paplašinājis tavas robežas, kā Viņš tev ir teicis, un tu sacīsi: kā es ēstu gaļu! - tāpēc ka tev pašam gribas ēst gaļu, tad tu arī vari ēst gaļu, cik vien tev tīk.