18 Lai nav jūsu vidū ne vīra, ne sievas, ne dzimtas, ne cilts, kuru sirds šodien novērstos no Tā Kunga, mūsu Dieva, un ietu kalpot šo citu tautu dieviem; lai nav starp jums nevienas saknes, kas nes indīgus augļus un vērmeles.
19 Un lai nenotiek, ka, šos lāstu vārdus dzirdot, kāds savā sirdī svētījas un saka: man klāsies labi, jebšu es staigāšu pēc sava stūrgalvīgā sirdsprāta. Un tā ietu bojā gan apūdeņota zeme, gan sausa.
20 Tas Kungs par tādu neapžēlosies, bet pret tādu degs Tā Kunga dusmas un bardzība, un visi lāsti, kas ir rakstīti šinī grāmatā, gulsies uz viņu, un Tas Kungs izdzēsīs viņa vārdu apakš debess.
21 Un Tas Kungs viņu nošķirs postam no visām Israēla ciltīm pēc visiem derības lāstiem, kas rakstīti šinī bauslības grāmatā.
22 Bet nākamās paaudzes, jūsu bērni, kas pēc jums celsies, un svešinieks, kas nāks no tālas zemes, redzēdami šīs zemes mocības un viņas sērgas, ar ko Tas Kungs tai licis sirgt, sacīs:
23 sērs un sāls, izdegusi ir visa viņu zeme; tur nesēj, tur neaug, un zāle tur nezeļ, jo tā zeme ir izdeldēta, gluži kā Sodoma un Gomora, kā Ādama un Ceboima, ko Tas Kungs izdeldēja Savās dusmās un bardzībā,-
24 un tad visas tautas jautās: kādēļ Tas Kungs šai zemei tā ir darījis? Kādēļ šīs lielās karstās dusmas?