1 Še stāstītais ir tas, ko Amoss, kas pats piederēja pie ganiem Tekojā, bija redzējis parādībā nākotnē notiekam ar Israēlu Usijas, Jūdas ķēniņa, un Jerobeāma, Joasa dēla, Israēla ķēniņa, laikā, divus gadus pirms zemestrīces.
2 Un viņš teica: "Tas Kungs rūks kā pērkons no Ciānas un liks atskanēt Savai balsij no Jeruzālemes, tā ka zālainās ganības gani bēdāsies un Karmela virsotne izkaltīs."
3 Tā saka Tas Kungs: "Triju, vēl vairāk, četru Damaskas noziegumu dēļ Es negribu viņus saudzēt, tāpēc ka viņi ir kūluši Gileādu ar dzelzs kuļamiem rīkiem.
4 Es metīšu uguni Hazaēla namā, tā aprīs Benhadada pilis.
5 Es salauzīšu Damaskas vārtu aizšaujamos un iznīcināšu Bikat-Avenas iedzīvotājus un to, kas pašlaik tur savās rokās scepteri Bet-Ēdenā , tā ka lai sīriešu tauta tiktu aizvesta trimdā uz Kiru," saka Tas Kungs.
6 Tā saka Tas Kungs: "Triju, vēl vairāk, četru Gacas pārkāpumu dēļ Es viņus nesaudzēšu! Jo viņi ir aizveduši projām kā gūstekņus visus veselu apdzīvotu vietu iedzīvotājus un visus nodevuši Edomai.
7 Bet Es likšu uzliesmot ugunij Gacas mūros, lai tā aprij viņu lepnās pilis.