3 Tad Tam Kungam kļuva notikušā žēl, un Viņš teica: "Tas nenotiks!"
4 Dievs Tas Kungs man lika atkal skatīt parādību. Un redzi, Dievs Tas Kungs aicināja uguns liesmu, lai ar to sodītu; tā iznīcināja dziļās dzelmes un aprija aramo zemi.
5 Tad es lūdzu: "Ak, Kungs, Kungs, mitējies taču! Kas palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir tik niecīgs?"
6 Tad Tam Kungam kļuva arī tā žēl, un Tas Kungs, Visuvarenais, teica: "Tam nebūs notikt!"
7 Viņš ļāva man no jauna skatīt parādību. Un raugi, Tas Kungs stāvēja uz stāvas mūra sienas, un svērteņa aukla ar svinu galā bija Viņa rokā.
8 Un Tas Kungs man jautāja: "Ko tu redzi, Amos?" Es atbildēju: "Svērteni ar svinu galā." Tad Tas Kungs sacīja: "Redzi, Es gribu iegremdēt Savu svērteni pašā vidū Savai Israēla tautai, un turpmāk Es vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to.
9 Nē! Bet Īzāka kalnu altārus nopostīs un Israēla svētumus sagraus, un pret Jerobeāma namu Es celšos ar zobenu rokā!"