7 Es domāju: tagad viņa Mani bīsies un pieņems pamācības, lai viņas mājokļus neizpostītu un nepiepildītos viss no tā, ar ko Es biju piedraudējis viņu pārmācīt. Bet patiesībā viņi savu rīcību padara vēl jo ļaunāku.
8 Tāpēc," saka Tas Kungs, "jums arī būs Mani jāgaida līdz tai dienai, kamēr Es celšos ar Savu liecību, ka Es spēju tiesāties un sapulcināt tautas un savest kopā ķēniņu valstis un izliet Savas dusmas pār tām, jā, visu Savu dusmu karstumu, jo visu pasauli aprīs Manu dusmu bargums!
9 Un tad Es piešķiršu tautām šķīstas lūpas, lai viņas visas piesauc Tā Kunga Vārdu un Viņam vienprātībā kalpo.
10 No viņpus Etiopijas ūdeņiem Man atvedīs Manus pielūdzējus, Manus izkaisītos ļaudis, un to pasniegs Man kā upura dāvanu.
11 Tanī dienā tev vairs nebūs jākaunas par visiem saviem ļauniem darbiem, ar kādiem tu kādreiz esi apgrēkojusies pret Mani, jo Es izmetīšu tavus pārgalvīgi lepnos no tava vidus, lai tu pati vairs nelepotos pārgalvībā uz Mana svētā kalna, Jeruzāleme.
12 Un Es tavā vidū atlicināšu pazemīgus un nabadzīgus ļaudis, kas savu cerību liks uz Tā Kunga Vārdu.
13 Pārējie, kas vēl no Israēla atlikuši, nedarīs neko ļaunu un nerunās melus, un viņu mutē neatradīs viltus mēli; viņi paši būs ganāmais pulks, kas ganīsies mierā, un neviens tos netraucēs."