19 Viņas netiklība kļuva arvien ļaunāka, arvien vairāk izvirtuši kļuva viņas sniegtie pērkamie glāsti; tā atcerējās tad savu jaunības laiku, kad tā jau Ēģiptē labprāt bija ļāvusies tiem, kas kāroja pēc viņas.
20 Tad viņa iekarsa pret saviem jaunajiem mīļākajiem un turienes izvirtuļiem, kuriem locekļi bija kā ēzeļiem un sēklas izplūdums kā ērzeļiem.
21 Tu labprāt kavējies domās pie savas jaunības laika netiklības, kad ēģiptieši taustīja tavu stāvu un spaidīja tavas jaunavīgās krūtis.
22 Tādēļ, Oholiba, tā saka Dievs Tas Kungs, Es sakūdīšu tavus mīļākos pret tevi, tieši tos, kas tev apnikuši, Es tos visus sacelšu pret tevi:
23 babiloniešus un visus kaldejus, Pekodas, Šoas un Koas ļaudis, visus asīriešus, kas visi stalti jaunekļi, valdnieki un vadoņi, kareivji un dižciltīgie, jātnieki, visi zirgiem mugurā.
24 Tie virzīsies pret tevi no ziemeļiem, milzīgs zirgu un ratu jūklis un bezgalīgi lieli tautu pulki. Tie ielenks tevi, bruņojušies ar lieliem un maziem vairogiem un segti ar dzelzs bruņucepurēm. Viņi nāks tev virsū no visām pusēm. Es nodošu viņu rokās visu tiesas varu, un tie tiesās tevi pēc saviem likumiem.
25 Es tev likšu sajust Savas dusmas, un tie apiesies ar tevi bargi: tie nogriezīs tev degunu un ausis, un, kas no tevis vēl paliks, tas kritīs no zobena. Tie atņems un aizvedīs tavus dēlus un meitas, un, kas vēl no tevis atliks, to aprīs uguns.