2 Un visiem ķēniņa galma kalpotājiem bija jāliecas un jāzemojas Hamana priekšā, jo tā ķēniņš par viņu bija pavēlējis. Bet Mordohajs neliecās un arī nekrita viņa priekšā pie zemes.
3 Tad ķēniņa kalpotāji, kas bija pie vārtiem, jautāja Mordohajam: "Kāpēc tu pārkāp ķēniņa pavēli?"
4 Kad viņi jautāja tā viņam ik dienas un kad viņš tomēr neklausījās uz viņiem, viņi stāstīja to Hamanam, lai redzētu, vai Mordohaja pašattaisnojums tiks atzīts, jo viņš bija stāstījis tiem, ka viņš ir jūds.
5 Un, kad Hamans redzēja, ka Mordohajs tiešām neliecas un nezemojas viņa priekšā, viņš kļuva dziļu dusmu pilns.
6 Taču viņš turēja zem sava goda pacelt roku vienīgi pret Mordohaju, jo viņam bija paziņots, kādas tautas loceklis Mordohajs esot. Tādēļ viņam radās nodoms reizē ar Mordohaju iznīcināt visus jūdus, kas mita visā Ahasvera valstī.
7 Pirmajā mēnesī, kas ir nīsāna mēnesis, ķēniņa Ahasvera divpadsmitajā valdīšanas gadā, meta pūr, tas ir, meslus, Hamana priekšā no dienas dienā, un viņi meta tos no mēneša mēnesī līdz divpadsmitajam mēnesim, kas ir ādāra mēnesis.
8 Tad Hamans sacīja ķēniņam Ahasveram: "Ir kāda tauta, kas ir izkaisīta un izklīdināta starp citām visās tavas valsts zemēs; tās likumi atšķiras no ikvienas tautas likumiem, un ķēniņa likumus viņi nepilda, tā ka ķēniņam neklājas tos neievērotus atstāt mierā.