19 Dievs pataupa, jūs sakāt, viņa nelaimi viņa bērniem. Taču Dievam vajadzētu to atmaksāt viņam pašam un tā, lai viņš to mana,
20 ka lai viņa paša acis redz savu postu un lai viņš dzer malku no Visuvarenā bardzības!
21 Un kāda gan tam bēda pēc paša dzīves par savu namu pēc tam, kad pārtraukts viņa ritošo mēnešu skaits?
22 Vai kāds dos pamācības Dievam, Viņam, kas tiesā pat visaugstākos?
23 Te viens nomirst pilns spēka visā mierā, pilnīgi bez rūpēm;
24 viņa slauktuves un podi ir pilni piena, un smadzenes viņa kaulos ir barības spēcinātas;
25 un citam jāmirst dvēseles sarūgtinājumā, un tas nemaz nav baudījis laimes labumus.