2 "Klausaities, klausaities manu runu, un lai tā aizstāj man jūsu mierinājumus!
3 Atļaujiet man runāt, un pēc maniem vārdiem tad tu vari, cik gribi, zoboties!
4 Vai tad mana sūdzība vēršas pret cilvēkiem, bet vai man nav iemesla savā garā būt nepacietīgam?
5 Pagriezieties šurp pie manis - un jūs sastingsit un liksit roku uz savas mutes!
6 Pat man, tiklīdz es to tikai pieminu, ir jāizbīstas, un manu miesu sagrābj šaušalas!
7 Kāpēc bezdievīgie paliek dzīvi, top veci un pieņemas pat vareni spēkā?
8 Viņu vaigu priekšā ir nostiprinājušies to pēcnācēji, un viņu acu priekšā ir viņu atvašu atvases.