27 Manas iekšas gulkst un nemitas, jo mans nopūtu un ciešanu laiks pašreiz ir klāt.
28 Es staigāju melns, bet ne no saules, es ceļos kājās draudzes vidū, lai kliegtu pēc palīdzības.
29 Es tagad esmu kļuvis par brāli šakāļiem un tuvinieks strausiem.
30 Mana āda ir kļuvusi melna un lobās nost, mani kauli deg drudzī.
31 Un vairs tikai sēru dziesmai ir mana arfa, bet raudu dziesmām derīga mana stabule!