17 Tas labprāt izstiepj taisnu un stingru savu asti kā ciedru koku, un viņa lielu dzīslas ir cieši sapītas cita ar citu.
18 Viņa kauli ir kā varā lietas caurules, viņa ģindenis kā izkalti dzelzs stieņi.
19 Viņš ir pirmais Dieva ceļos; viņa Radītājs ir piešķīris viņam arī zobenu.
20 Barību tam sagādā augstienes, kur visi lauku zvēri priecājas savā nodabā.
21 Tas snauž zem kupliem lotosa stādiem, paslēpies niedru un purvu augu aizsegā.
22 Lotosa krūmi rada viņam patvērumu ar savu ēnaino jumtu, un visapkārt tam ir upmalas kārkli.
23 Pat vareni upes uzplūdi neiedveš viņam bailes: viņš paliek paļāvīgā mierā arī tad, ja viņam pat visa Jordāna mutē smeltos.