32 Un, ja tās tautas ievedīs preces vai kādu labību sabata dienā, lai pārdotu, tad mēs neko nepirksim no viņiem sabatā vai svētajā dienā. Bet septītajā gadā mēs joprojām atstāsim zemi atmatā un atteiksimies no katra parāda piedzīšanas.
33 Mēs uzliekam arī katrs sev par neatceļamu pienākumu dot vienu trešdaļu seķeļa gadā mūsu Dieva nama svētajai kalpošanai, proti,
34 skatāmai maizei, ik dienas ēdamam upurim, ik dienas dedzināmam upurim, upuriem sabatos, jaunos mēnešos, svētku laikos, svētajām lietām un grēku upuriem, lai salīdzinātu Israēlu, un visam mūsu Dieva nama darbam.
35 Un mēs, priesteri, levīti un tauta, metām meslus par malkas piegādi, lai to pievestu mūsu Dieva namam īpašā mūsu dzimtu secībā katru gadu noteiktos laikos, lai būtu ko dedzināt uz Tā Kunga, mūsu Dieva, altāra, kā ir rakstīts bauslībā.
36 Un mēs apņēmāmies nest uz Tā Kunga namu mūsu zemes pirmo devumu un visu augļu pirmos no ikviena koka gadu no gada,
37 tāpat arī nest uz mūsu Dieva namu priesteriem, kas kalpo mūsu Dieva namā, mūsu pirmdzimtos dēlus, kā tas ir rakstīts bauslībā, un tāpat arī mūsu liellopu un sīklopu pirmdzimušos.
38 Un mēs gribam nest priesteriem pirmo mūsu miltu malumu un mūsu lauku augļu nodevas, ikviena koka augļus, vīnogu sulu, eļļu, nodot visu to mūsu Dieva nama telpās, bet desmito tiesu no mūsu aramzemes - levītiem, jo levīti ir tie, kas ņem desmito tiesu visās vietās, kur nodarbojamies ar zemkopību.