1 Un Salamans lika norīkot septiņdesmit tūkstošus vīru nastu nešanai un astoņdesmit tūkstošus akmeņkaļu Jūdas kalnos un pār viņiem trīs tūkstošus seši simti uzraugu.
2 Un Salamans sūtīja ziņu Tiras ķēniņam Hūrāmam un lika viņam sacīt: "Tāpat kā tu esi darījis manam tēvam Dāvidam un esi viņam sūtījis ciedru kokus, lai viņš sev uzceltu namu, kurā viņš varētu dzīvot, - tāpat izturies arī pret mani.
3 Jo, redzi, es gribu celt namu Tā Kunga, sava Dieva, Vārdam, lai to Viņam veltītu un lai Viņa priekšā kvēpinātu smaržīgas kvēpināmās zāles un lai pastāvīgi būtu izliktas skatāmās maizes, kā arī tiktu upurēti dedzināmie upuri ik rītus un ik vakarus, sabatos un jaunos mēnešos, un Tā Kunga, mūsu Dieva, noliktajos svētku laikos, kā tas ir Israēlam noteikts uz mūžīgiem laikiem.
4 Un tas nams, ko es celšu, būs liels, jo mūsu Dievs ir lielāks nekā visi citi dievi.
5 Bet kas gan spētu uzcelt Viņam namu, ja jau debesis un visu debesu debesis nevar Viņu pilnīgi aptvert! Un kas gan es esmu, ka varētu uzcelt Viņam namu? Bet to daru, lai Viņa priekšā nestu kvēpināmo upuri.
6 Un nu tagad atsūti man gudru vīru, kas māk apstrādāt zeltu un sudrabu, varu un dzelzi, purpura un karmezīna un violeta purpura audumu, un tādu, kas labi prastu darināt grebumus kopā ar tiem gudrajiem vīriem, kas man jau ir kā Jūdā, tā Jeruzālemē un kurus ir sapulcinājis un apmācījis mans tēvs Dāvids.