10 Tad Amacja lika atšķirt nost tos, kuri piederēja pie pulka, kas bija atnācis pie viņa no Efraima, lai tie atgrieztos savās vietās. Bet tie ļoti saskaitās pret Jūdu un karstās dusmās atgriezās savās vietās.
11 Bet Amacja drosmes pilns izveda savus karapulkus cīņā un devās uz Sāls ieleju, kur viņš nokāva desmit tūkstošus Seīra dēlu.
12 Bet citus desmit tūkstošus, kurus Jūdas dēli sagūstīja dzīvus, viņi uzveda klints virsotnē un nogāza tos no klints virsotnes, tā ka tie visi tika sašķaidīti gabalos.
13 Bet tas karapulks, kuram Amacja bija licis griezties atpakaļ, lai tie neietu ar viņu kopā karā, - tie iebruka Jūdas pilsētās, no Samarijas līdz pat Bet-Horonai, un nokāva no iedzīvotājiem trīs tūkstošus, un savāca bagātu laupījumu.
14 Kad Amacja pārnāca no uzvaras pār edomiešiem, tad viņš atveda līdzi Seīra dēlu dievus, un viņš tos nolika sev kā dievus un metās viņu priekšā uz sava vaiga, un upurēja tiem kvēpināmo upuri.
15 Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Amacju, un Viņš sūtīja pie tā pravieti, kas viņam sacīja: "Kāpēc tu pats esi meklējis tās tautas dievus, kuri neizglāba savu tautu no tavas rokas?"
16 Kad viņš uz to tā runāja, tad Amacja viņam sacīja: "Vai tu esi iecelts ķēniņam par padoma devēju? Mitējies! Kāpēc tu gribi, lai tevi nokauj?" Un tad pravietis mitējās un piebilda: "Es gan nojaušu, ka Dievam ir nodoms tevi iznīcināt, tāpēc ka tu esi tā darījis un neesi klausījis manu padomu!"