18 Tad Israēla ķēniņš Joass sūtīja ziņnešus pie Jūdas ķēniņa Amacjas un lika viņam sacīt: "Kāds ērkšķu krūms Libanonā sūtīja pie ciedra, kas arī atrodas Libanonā, sacīdams: dod savu meitu manam dēlam par sievu! - Bet tad lauku zvēri, kuri bija Libanonā, gāja pāri un samina ērkšķu krūmu.
19 Redzi, tu domā - tu esi sakāvis Edomu, un tava dvēsele nesas uz lielīšanos un pēc vēl lielākas slavas. Bet nu tagad - paliec vien mierīgi mājās; kāpēc tu gribi skriet nelaimē, lai tu kristu pats un Jūda līdz ar tevi?"
20 Bet Amacja neklausīja, jo tas tā bija paša Dieva nolikts, lai Viņš tos nodotu pretinieku rokā, tāpēc ka tie bija pievērsušies Edoma dieviem.
21 Un Israēla ķēniņš Joass cēlās un devās cīņā, un viņi grieza vaigu pret vaigu - viņš un Jūdas ķēniņš Amacja pie Bet-Šemešas, kas atrodas Jūdā.
22 Un Jūda tika Israēla sakauts, un ikviens no tiem bēga uz savām mājām.
23 Un Israēla ķēniņš Joass sagūstīja Jūdas ķēniņu Amacju, Joasa dēlu, Joahaza dēladēlu, Bet-Šemešā, un viņš to noveda Jeruzālemē, un viņš izlauza daļu no Jeruzālemes mūra - no Efraima vārtiem līdz Stūra vārtiem - četrsimt olektis.
24 Un viņš paņēma visu zeltu un sudrabu un itin visus svētos piederumus, kas atradās Dieva namā pie Obed-Edoma, un ķēniņa pils bagātības līdz ar ķīlniekiem un atgriezās atpakaļ Samarijā.