11 Vai Hiskija nerīkojas ar jums vieglprātīgi, ļaudams jums mirt badā un slāpēs, sacīdams: Tas Kungs, mūsu Dievs, mūs izglābs no Asīrijas ķēniņa rokas!
12 Vai šis nav tas pats Hiskija, kas jums atņēma augstieņu svētnīcas un jūsu altārus un kas kā uz Jūdas, tā arī uz Jeruzālemes iedzīvotājiem ir runājis, sacīdams: viena vienīga altāra priekšā jums būs mesties uz sava vaiga pie zemes un lūgties, un tikai uz tā jūs drīkstat upurēt kvēpināmos upurus?
13 Vai jūs nezināt, ko es un mani tēvi esam nodarījuši visām pasaules tautām? Vai visas pasaules tautu dievi ar visiem saviem spēkiem ir spējuši izglābt no manas rokas savas zemes?
14 Un kurš starp visiem dieviem visās tais tautās, kuras mani tēvi ir pametuši iznīcībai, ir bijis tāds, kas būtu spējis izglābt savu tautu no manas rokas? Kā tad jūsu Dievs iespēs jūs izglābt no manas rokas?
15 Tādēļ neļaujiet Hiskijam jūs piekrāpt un jūs tādā veidā maldināt - neticiet viņam! Ja jau nevienas citas tautas un valsts dievs nav varējis izglābt savu tautu no manas rokas un no manu tēvu rokas, tad jūsu Dievs jau ne tik jūs neizglābs no manas rokas!"
16 Un viņa sūtņi vēl vairāk runāja pret Dievu, To Kungu, un pret Viņa kalpu Hiskiju.
17 Viņš rakstīja arī vēstuli ar nolūku, lai nopeltu un nonicinātu To Kungu, Israēla Dievu, sacīdams: "Tāpat kā pasaules tautu dievi nav spējuši izglābt savas tautas no manas rokas, tā arī Hiskijas Dievs neizglābs Savu tautu no manas rokas!"