11 Ir starp ļaudīm tādi, kas savu tēvu nolād un savu māti nesvētī;
12 ir tādi, kas sev paši šķiet šķīsti un tomēr nav nomazgājuši tiem pielipušos sārņus.
13 Ir tādi, kas savas acis augstu ceļ un pašapzinīgi cilā savus acu plakstiņus,
14 un ir tādi, kam zobeni priekšzobu un naži dzerokļu vietā un kas aprij pat nelaimīgos zemē un nabagos ļaužu starpā.
15 Asinssūcējai ir divas meitas: dod šurp! Dod šurp! Trīs lietas nav piesātināmas, un arī ceturtā nesaka: diezgan!
16 Elle, neauglīgas sievas klēpis, zeme, nekad nespēdama atdzerties ūdens, un arī uguns nesaka nekad: nu ir diezgan!
17 Acs, kas nievā tēvu un neatzīst par nepieciešamu paklausīt mātei, ir jāizknābj kraukļiem upes malā un jāaprij jauniem ērgļiem.