1 Klau! Vai gudrība nesauc, un vai atziņa neliekas sevi dzirdam?
2 Tiešām, tā stāv kalnu augstumos atklāti ceļā un pat ielas malā.
3 Pie pilsētas vārtiem, kur tajos var ieiet pa durvīm, viņa skaļi kliedz un brēc:
4 "Ak, jūs vīri, ar saviem kliedzieniem es vēršos pie jums, un mani saucieni domāti ļaudīm!
5 Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, ģeķi, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds!
6 Klausaities, jo es gribu runāt svarīgas lietas, un es atdarīšu savu muti taisnībai!