3 Es pateicos Dievam, kam, tāpat kā mani vectēvi, kalpoju skaidrā sirdsapziņā, ka es nemitīgi tevi pieminu savās lūgšanās dienu un nakti.
4 Atminēdamies tavas asaras, es ilgojos tevi redzēt, lai es kļūtu pilns prieka.
5 Es atceros tavu neliekuļoto ticību, kas agrāk piemita tavai vecmāmuļai Loidai un tavai mātei Eunikai, un es esmu pārliecināts, ka arī tev.
6 Šī iemesla dēļ es tev atgādinu atdzīvināt Dieva žēlastību, kas ar manu roku uzlikšanu ir tevī.
7 Jo Dievs mums nav devis bailīguma, bet gan spēka un mīlestības, un godprātības garu.
8 Tāpēc nekautrējies no mūsu Kunga liecības, nedz no manis, Viņa gūstekņa, bet Dieva spēkā līdzdarbojies evaņģēlijā!
9 Viņš mūs izglāba un ar svētu aicinājumu aicināja ne mūsu nopelnu dēļ, bet saskaņā ar savu nodomu un žēlastību, kas mums dota Kristū Jēzū pirms mūžīgiem laikiem,