29 Bet tie Viņu ļoti lūdza, sacīdami: Paliec ar mums, jo vakars jau metas un diena tuvojas beigām! Un Viņš iegāja pie tiem.
30 Un notika, ka Viņš, būdams ar tiem pie galda, paņēma maizi un svētīja, un lauza, un pasniedza to viņiem.
31 Tad viņu acis atvērās; un tie pazina Viņu, bet Viņš nozuda no to acīm.
32 Un viņi teica viens otram: Vai mūsu sirds nedega mūsos, kad Viņš ceļā runāja mums, atklādams mums Rakstus?
33 Un tai pašā stundā viņi cēlās, atgriezās Jeruzalemē un atrada sanākušus tos vienpadsmit un arī tos, kas ar viņiem bija;
34 Tie sacīja: Kungs patiesi augšāmcēlies un parādījās Sīmanim.
35 Un viņi stāstīja, kas notika ceļā, un kā tie, kad Viņš lauza maizi, to pazina.