28 Bet mācieties līdzību no vīģes koka! Kad jau tā zari kļūst maigi un lapas plaukst, tad ziniet, ka vasara tuvu.
29 Tā arī jūs, kad redzēsiet to notiekam, ziniet, ka Viņš tuvu durvju priekšā.
30 Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks.
31 Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
32 Bet par šo dienu vai stundu neviens nezina: ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, tikai Tēvs.
33 Skatieties, esiet modri un lūdziet Dievu, jo jūs nezināt, kad tas laiks būs.
34 Tas ir tā: cilvēks, aizceļodams tālumā, atstāja savu namu un deva saviem kalpiem varu pār katru darbu, un durvju sargam pavēlēja būt nomodā.