50 Jo visi Viņu redzēja un izbijās. Un Viņš tūdaļ uzrunāja tos un tiem sacīja: Nomierinieties, es esmu, nebīstieties!
51 Un Viņš iekāpa pie tiem laivā; un vējš apklusa. Bet viņi vēl vairāk sevī brīnījās.
52 Jo viņi nesaprata notikumu ar maizēm; un viņu sirdis bija akluma skartas.
53 Un pārcēlušies viņi nāca Ģenezaretes zemē un piestājās malā.
54 Kad viņi izkāpa no laivas, ļaudis tūlīt pazina Viņu.
55 Un tie skrēja pa visu to apgabalu un sāka gultās nest tos, kas slimoja, turp, kur tie dzirdēja Viņu esam.
56 Un kur vien Viņš iegāja miestos vai ciemos, vai pilsētās, visur tie lika neveselos ielās un lūdza Viņu atļaut pieskarties Viņa drēbju šuvei; un kas Viņam pieskārās, tie kļuva veseli.