17 Un Viņš atstāja tos, izgāja ārā no pilsētas uz Betāniju un palika tur.
18 Bet rīta agrumā, kad Viņš atgriezās pilsētā, Viņš bija izsalcis.
19 Un Viņš redzēja ceļmalā vienu vīģes koku, piegāja tam klāt un, nekā tajā neatradis, kā tikai lapas, sacīja: Lai tu nenestu augļus ne mūžam vairs! Un vīģes koks tūdaļ nokalta.
20 Un mācekļi, to redzēdami, brīnījās, sacīdami: Kā tas tik ātri nokalta?
21 Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Patiesi es jums saku: ja jums būs ticība un jūs nešaubīsieties, tad ne tikai ar vīģes koku tā darīsiet, bet, ja jūs arī sacīsiet šim kalnam: celies un meties jūrā, tad tas notiks.
22 Un visu, ko jūs lūgšanā ticēdami lūgsiet, jūs saņemsiet.
23 Un kad Viņš iegāja svētnīcā, tad, Viņam mācot, augstie priesteri un tautas vecākie pienāca pie Viņa un jautāja: Kā varā Tu to dari? Un kas Tev deva tādu varu?