1 Kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus, Viņš uzkāpa kalnā; un, kad Viņš bija atsēdies, mācekļi piegāja pie Viņa.
2 Un Viņš, atdarījis savu muti, mācīja tos, sacīdams:
3 Svētīgi ir garā nabadzīgie, jo viņu ir debesvalstība.
4 Svētīgi ir lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi.
5 Svētīgi ir tie, kas raud, jo viņi tiks iepriecināti.
6 Svētīgi ir tie, kas alkst un slāpst taisnības, jo viņi tiks piepildīti.