1 Jūs, neprātīgie galatieši, kas jūs apmājis, jūs, kam acu priekšā ir tēlots Jēzus Kristus, krustā sistais?
2 To vien vēlos no jums dabūt zināt: vai jūs Garu esat saņēmuši ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?
3 Vai jūs esat tik neprātīgi? Garā iesākuši, jūs tagad miesā gribat pabeigt?
4 Vai tik lielas lietas jūs velti esat piedzīvojuši? Taču ne velti!
5 Vai tad nu Tas, kas jums sniedz Garu un jūsos dara brīnumus, to dara ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?
6 Jau Ābrahāms "ticēja Dievam, un to viņam pielīdzināja par taisnību".
7 Tātad atzīstiet, ka tie, kas tic, ir Ābrahāma bērni.
8 Bet raksti, paredzēdami, ka Dievs pēc ticības taisno pagānus, ir Ābrahāmam iepriekš pasludinājuši prieka vēsti: tevī taps svētītas visas tautas. -
9 Tātad tie, kas tic, tiek svētīti līdz ar ticīgo Ābrahāmu.
10 Proti, visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā. -
11 Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisnots Dieva priekšā, jo "ticībā taisnais dzīvos".
12 Bauslībai nav daļas ar ticību, bet "kas to ir turējis, tam tā dod dzīvību".
13 Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka, -
14 lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagāniem Kristū Jēzū, tā ka ticībā mēs saņemam Gara apsolījumu.
15 Brāļi, es runāju cilvēcīgi, arī cilvēka pēdējo gribu, kas stājusies spēkā, neviens neatceļ, nedz pieliek tai ko klāt.
16 Ābrahāmam un viņa dzimumam ir doti apsolījumi. Nav rakstīts "un dzimumiem", tas ir par daudziem, bet par vienu: "un tavam dzimumam", proti, Kristum.
17 Bet es saku to: Dieva jau sen spēkā nākušo gribas izpausmi neatceļ bauslība, kas dota četri simti trīsdesmit gadus vēlāk. Tā nevar iznīcināt apsolījumu.
18 Jo, ja ar bauslību nāk mantojums, tad vairs ne ar apsolījumu, bet Ābrahāmam to Dievs ar Savu apsolījumu ir dāvinājis.
19 Kāpēc tad ir dota bauslība? Pārkāpumu dēļ tā ir klāt pielikta - līdz nāktu dzimums, kam ir dots apsolījums, - eņģeļu dota tā, ar starpnieka roku uzrakstīta.
20 Kur viens, tur nav starpnieka, bet Dievs ir viens vienīgs.
21 Vai tad nu bauslība ir pret Dieva apsolījumiem? Nekādā ziņā ne. Jo, ja būtu dota bauslība, kas spēj dzīvu darīt, tad patiesi taisnība nāktu ar bauslību.
22 Bet raksti ir it visu saslēguši grēkā, lai apsolījums taptu dots ticīgiem ticībā uz Jēzu Kristu.
23 Bet, pirms nāca ticība, mēs bijām turēti ieslēgti bauslības važās, līdz parādītos ticība, kurai bija jānāk.
24 Tātad bauslība līdz Kristum ir bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.
25 Bet, kad ticība ir nākusi, tad audzinātājai nav vairs varas pār mums.
26 Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni.
27 Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū.
28 Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, nedz sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.
29 Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma.