14 Mana roka saņēma tautu mantu un bagātību kā putna ligzdu, un, kā izņem atstātas olas, tā es pārņēmu savā varā visu pasauli, un neviens neiedrošinājās nedz spārnus kustināt, nedz muti atplest vai arī tikai iepīkstēties."
15 Vai tad cirvis lai lielās tā priekšā, kas ar to cērt; vai zāģis lai izgāztu savas krūtis pret to, kas ar to zāģē; vai lai zizlis it kā kustinātu cilvēku, kas to pacēlis; vai lai vēzda it kā cilātu to, kas pats nebūt nav no koka!
16 Tādēļ Dievs, Tas Kungs Cebaots, sūtīs diloni Asura tuklajiem; zem viņa godības iedegsies liela liesma kā ugunsgrēks.
17 Tiešām, Israēla gaisma kļūs par uguni un viņa Svētais par liesmu, kas sadedzinās un aprīs viņa ērkšķus un čūkslājus vienā dienā.
18 Un Viņš iznīcinās viņa meža un dārzu jaukumu, iznīcinās no galotnēm līdz saknēm, tas izbeigsies tā, kā nonīkst un aiziet nāvē nedziedināmi sasirgušais.
19 Tad viņa atlikušajā mežā koku būs vairs tikai nedaudz, tā ka pat zēns tos varēs uzrakstīt.
20 Tanī dienā notiks, ka Israēla atlikušie un Jēkaba nama izglābtie nepaļausies vairs uz to, kas tos sitis un sit līdz šim, bet paļausies uzticībā uz To Kungu, uz Israēla Svēto.