1 Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi.
2 Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi.
3 Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi.
4 Pacel savas acis un skaties visapkārt! Tie visi ir sapulcējušies un nāk pie tevis, tavi dēli nāk no tālienes, un tavas meitas uz rokām atnestas.
5 Kad tu to redzēsi, tad tu starosi priekā, un tava sirds iedrebēsies un atvērsies, jo jūras bagātības virzīsies šurp pie tevis un tautu mantas ieplūdīs tevī.
6 Kamieļu jūklis apklās tevi, jaunie kamieļi no Midiānas un Ēfas, visi tie nāks no Sabas, tie atnesīs zeltu un vīraku un teiks Tā Kunga slavu.
7 Visi Kedaras ganāmie pulki pulcēsies tevī, Nebajota auni būs tavā rīcībā, Man par patiku tos nesīs uz Mana altāra, un Es padarīšu Savu spožuma pilno namu vēl vairāk mirdzošu.
8 Kas tie tādi, kas skrien kā padebeši un lido kā baloži virzienā uz savām ligzdām?
9 Mani gaida jūras salas, un Taršišas kuģi iet pa priekšu, lai atvestu tavus bērnus no tālienes, tāpat viņu zeltu un sudrabu, kas domāts Tā Kunga, tava Dieva, Vārdam un Israēla Svētajam, jo Viņš tevi cēlis augstā godā.
10 Sveši ļaudis cels tavus mūrus, un viņu ķēniņi tev kalpos, jo Savās dusmās Es tevi gan situ, bet Savā labprātībā Es par tevi apžēlojos.
11 Tavi vārti būs vienmēr atvērti, tie dienu un nakti netiks aizslēgti, lai ielaistu tautu mantas un tautu ķēniņus, ko pie tevis atvedīs.
12 Jo visas tautas un valstis, kas tev negrib kalpot, ies bojā, un šīs tautas tiks pavisam iznīcinātas.
13 Libānas godība nāks pie tevis - ciprese, goba un pīnija visas kopā, lai pušķotu Mana svētuma vietu: Es pagodināšu to vietu, kur dus Manas kājas.
14 Tavu agrāko spaidītāju dēli nāks pazemīgi pie tevis, un visi tavi nopēlēji zemosies tev pie kājām un sauks tevi par Tā Kunga pilsētu, par Israēla Svētā Ciānu.
15 Tādēļ, kur tu biji atstāta un ienīsta un neviens tevi neapmeklēja, Es tevi izveidošu par mūžīgu greznumu, par prieku nākošām paaudzēm.
16 Un tu zīdīsi tautu pienu, tu mielosies pie ķēniņu krūtīm un atzīsi, ka Es, Tas Kungs, esmu tavs Glābējs un Pestītājs, Jēkaba Varenais.
17 Vara vietā Es pagādāšu zeltu, dzelzs vietā sudrabu, koku vietā varu un akmeņu vietā dzelzi. Es darīšu mieru par tavu valdītāju un taisnību par tavu uzraugu.
18 Turpmāk nedzirdēs vairs tavā zemē par varmācību, par sagraušanu un postīšanu tavās robežās, bet tu sauksi savus mūrus par savu pestīšanu un savus vārtus par savu slavu.
19 Saule tev vairs nebūs par gaismu dienā un mēness par spīdekli naktī. Tas Kungs būs tava mūžīgā gaisma un tavs Dievs tavs brīnišķīgais greznums.
20 Tava saule vairs nenoies, un tavs mēness nezaudēs savu spožumu, jo Tas Kungs būs tava mūžīgā gaisma, un tavām skumju dienām būs gals.
21 Tad tava tauta sastāvēs tikai no taisnajiem; viņiem zeme mūžīgi piederēs kā Manam dēstījumam, kā Manu roku darbam Man par pagodinājumu.
22 Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es, Tas Kungs, to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.