10 Drupās guļ katra iedzīvotāju atstātā pilsēta, nevar ieiet nevienā namā.
11 Ielās ļaudis skumst pēc vīna, pazudis prieks, līksmība aizgājusi no zemes projām.
12 Pilsētā palicis vienīgi posta pilns tukšums, vārti sagrauti drupās.
13 Un tā tas būs arī zemes vidienē, tautu starpā, kā kad nokrata eļļas koku, kā kad pēc vīnogu ražas lasa atliekas.
14 Vieni paceļ savu balsi ar gavilēm par godu Tam Kungam no Rietumu jūras puses:
15 "Tādēļ godājiet To Kungu austrumu zemēs, Tā Kunga, Israēla Dieva, Vārdu jūras krastos un salās!"
16 No zemes gala mēs dzirdējām slavas dziesmas: "Slava Taisnajam!" Bet man jāsaka: "Posts, ak, posts, bēdas man, nelaimīgākajam no visiem nelaimīgajiem! Laupītāji laupa, jā, laupīdami laupa!"