1 Bēdas tev, Ariēla, tu pilsēta, kur Dāvids reiz mājoja kara nometnē! Lieciet gadu pie gada, lai svētku laiki iet un mainās savā noliktā lokā noteiktā secībā.
2 Es Ariēlu tomēr pārbaudīšu; tur būs vaidi un skumjas, un pēc tam tu Man būsi īsta Dieva pilsēta - Jeruzāleme.
3 Es aplenkšu tevi visapkārt, Es tevi cieši ieslēgšu un vajāšu ar karaspēku un celšu pret tevi apcietinājumus.
4 Tad tu, pie zemes gulēdama, runāsi pazemīgi, tava balss skanēs klusi kā pazemes gara balss, un tava valoda nedroši pacelsies no pīšļiem.
5 Taču tavu ienaidnieku trokšņainais pulks būs kā putekļu mākonis, un bīstamo varmāku ne mazāk trokšņainais pūlis kā putošas pelavas. Bet tas notiks piepeši, vienā acumirklī:
6 Tas Kungs Cebaots tevi piemeklēs ar pērkonu un zemestrīci, ar lielu troksni, ar auku un negaisu un ar postīgām uguns liesmām.
7 Un viss tautu pulks, kas cīnās pret Ariēlu, kas uzbrūk tās apcietinājumiem un tos apkaro, - tas būs kā sapnis naktī.