22 Tad tu neturēsi savus ar sudrabu pārklātos izgrieztos, kā arī no zelta izlietos elka tēlus par svētiem, bet atmetīsi tos kā riebīgus, sacīdama: projām ar jums!
23 Tad Viņš dos lietu tavam sējumam tīrumā, maize no lauku ražas būs garšīga un sātīga, barības spēka pilna. Tavi ganāmpulki ganīsies tanī laikā plašās ganībās.
24 Vērši un ēzeļi, kas apstrādā druvu, ēdīs sālītu mistru, kas sajaukts un vētīts ar liekšķeri un vētekli.
25 Un uz visiem augstiem kalniem un visiem pakalniem būs tekoša ūdens strauti lielās kaujas dienā, kad sagrūs torņi.
26 Un mēness gaisma būs kā saules gaisma, un saules gaisma būs septiņreiz gaišāka nekā septiņu dienu gaisma, kad Tas Kungs sasēja Savas tautas vātis un dziedēja viņas brūces.
27 Redzi, Tā Kunga Vārds nāk šurpu no tālienes, Viņa dusmas kvēlo, liels ir Viņa saviļnojums, Viņa lūpas ir pilnas bardzības, un Viņa mēle kā postīga uguns.
28 Viņa elpa ir kā plūstoša straume, kas sniedzas līdz kaklam, lai sijātu tautas nāves sietā un liktu tautām viltus iemauktus mutē, aiz kuriem Viņš tad tās trenkātu un dzenātu.