8 Bet, kam goda prāts, tā domas ir šķīstas, un viņš arī turas pie tām.
9 Jūs bezrūpīgās sievas, uzklausait manus vārdus! Jūs savā pašpaļāvībā nesatricināmās meitas, iegaumējiet labi, ko es jums saku!
10 Pēc gada un dažām dienām jūs, pašpaļāvības pilnās, drebēsit, jo vīnogu ražas nebūs, neievāks arī dārza augļus!
11 Drebiet, jūs bezrūpīgās, un trīciet, jūs pašpārliecinātās! Izģērbieties, novelciet savas drēbes un apvelciet ap saviem gurniem sēru pārsegus!
12 Vaimanādamas sitiet pa savām krūtīm skaisto druvu un auglīgo vīnakoku dēļ,
13 manas tautas druvu dēļ, ko nomāc ērkšķi un dadži, ak, un grezno namu un priekiem bagātās pilsētas dēļ,
14 jo pilis ir atstātas, pilsētas troksnis apklusis, pils pakalni un izlūktorņi kļuvuši par paslēptuvēm, par mitekli meža ēzeļiem un par ganībām ganāmiem pulkiem,