24 Un, kad tie šos piecus ķēniņus bija izveduši pie Jozuas, tad Jozua sasauca visus Israēla vīrus un sacīja karaspēka virsniekiem, kuri bija gājuši līdz ar viņu: "Nāciet šurp un lieciet savas kājas uz šo ķēniņu skaustiem!" Un tad tie piegāja un lika savas kājas uz viņu skaustiem.
25 Un Jozua tiem sacīja: "Nebīstieties un neesiet apmulsuši, bet esiet stipri un droši, jo tāpat Tas Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret kuriem jūs karosit."
26 Un pēc tam Jozua lika viņus nogalināt un pakārt pie pieciem kokiem, un viņi palika pie kokiem karājoties līdz vakaram.
27 Bet ap to laiku, kad saule noriet, tad Jozua pavēlēja tos noņemt nost no kokiem, un viņi tos iemeta tanī alā, kur tie bija paslēpušies, un aizvēla lielus akmeņus alas ieejas priekšā, kas tur atrodas vēl līdz šai dienai.
28 Un tanī dienā Jozua ieņēma arī Makēdu, un viņš to postīja ar zobena asmeni, un tās ķēniņu viņš pakļāva iznīcības lāstam; viņš tos pilnīgi iznīcināja, ikvienu dvēseli, kas tur bija; un viņš neatstāja dzīvu nevienu, viņš rīkojās ar Makēdas ķēniņu, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.
29 Tad Jozua aizgāja un viss Israēls līdz ar viņu no Makēdas uz Libnu, un tie karoja pret Libnu.
30 Un Tas Kungs arī tos nodeva Israēla rokā kopā ar viņu ķēniņu, un viņš ar zobena asmeni nokāva gan viņu, gan ikvienu dvēseli, kas tur bija; arī šinī vietā viņš neatstāja dzīvu nevienu, un viņš rīkojās ar tās ķēniņu tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.