1 Kad Jozua bija vecs un stipri gados, tad Tas Kungs sacīja uz viņu: "Tu esi kļuvis vecs un stipri gados, bet vēl ļoti daudz zemes paliek, kas jāiegūst īpašumā.
2 Šī ir tā zeme, kas vēl palikusi: visi filistiešu un gešūriešu apgabali,
3 sākot no Šihoras upes, kas austrumos no Ēģiptes, līdz Ekronas robežām ziemeļos - šo zemi parasti mēdz pieskaitīt kānaāniešiem, un proti, pieci filistiešu valdnieki: Gazas, Ašdodas, Aškalonas, Gatas un Ekronas, kā arī avieši dienvidos,
4 tālāk viss kānaāniešu apgabals, sākot no sidoniešu Meāras līdz Afekai, līdz amoriešu robežām,
5 un tad vēl visa Gebalas zeme un visi Libanona apgabali austrumos no Baal-Gadas Hermona kalna pakājē līdz Hamatas pievārtei,
6 turklāt vēl visi kalnu iedzīvotāji no Libanona līdz Šerepat-Majimai , visi Sidonas ļaudis, - Es tos izdzīšu Israēla bērnu priekšā, sadali tikai to Israēlam par īpašumu, kā Es to tev esmu pavēlējis.
7 Un tagad sadali šo zemi par īpašumu tām deviņām ciltīm un Manases pusciltij."
8 Kopā ar otru Manases puscilti rūbenieši un gadieši bija jau saņēmuši savu īpašuma tiesu, ko tiem Mozus bija piešķīris viņpus Jordānas pret austrumiem, tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, to bija tiem iedalījis:
9 no Aroēras, kas atrodas Arnonas upes krastos, un no tām pilsētām, kuras pašā upes ielejā, visu līdzenumu no Medebas līdz Dibonai;
10 un visas amoriešu ķēniņa Sihona pilsētas, kurš bija valdījis Hešbonā, līdz amoniešu robežām;
11 un Gileādu un gešūriešu un maāhatiešu robežas, un visu Hermona kalnāju, un visu Basanu līdz Salkai;
12 visu Oga, Basanas ķēniņa, valsti, kurš bija valdījis Aštarotā un Edrejā. Viņš bija atlicies no refajiešiem; tos Mozus bija uzveicis un izdzinis no viņu zemes.
13 Bet Israēla bērni nebija izdzinuši nedz gešūriešus, nedz maāhatiešus, tādēļ gešūrieši un maāhatieši palikuši dzīvot Israēla vidū līdz šai dienai.
14 Tikai Levija ciltij Mozus nebija piešķīris īpašumu, Tā Kunga, Israēla Dieva, uguns upuri ir viņas daļa, tie ir viņu īpašums, kā Viņš to ir noteicis.
15 Un Mozus bija devis zemi īpašumā Rūbena bērnu ciltij pēc tās dzimtām,
16 tā ka viņiem krita apgabals, sākot no Aroēras, kas atrodas Arnonas upes krastos, un visas pilsētas upes ielejā, kā arī viss augstieņu līdzenums līdz Medebai,
17 Hešbona līdz ar visām pilsētām, kas atrodas līdzenumā, Dibona, Bamot-Baāla, Bet-Baāl-Meona,
18 Tahca, Kedemota, Mefaata,
19 Kirjataima, Sibma, Ceret-Šahara uz Lēzenā kalna,
20 Bet-Peora, Pizgas nogāzes un Bet-Ješimona,
21 arī visas augstienes pilsētas, visa Sihona ķēniņvalsts, kurš bija bijis amoriešu ķēniņš un valdījis Hešbonā un kuru Mozus bija uzveicis līdz ar Midiāna valdniekiem: Eviju, Rekemu, Zūru, Hūru, Rēbu, Sihona vadoņiem, kas bija mituši šinī zemē.
22 Tāpat Israēla bērni ar zobenu bija nokāvuši pareģi Bileāmu, Beora dēlu, līdz ar pārējiem viņu nogalinātiem.
23 Tā Rūbena bērnu robeža bija Jordāna un tās apgabals. Šis bija Rūbena bērnu īpašums pēc Rūbena dzimtām, visas šīs pilsētas līdz ar viņu ciemiem.
24 Un tad Mozus bija devis Gada ciltij, Gada bērniem, zemi īpašumā pēc viņu dzimtām,
25 tā ka viņu robežās bija Jāzera un visas Gileādas pilsētas, un puse amoniešu zemes līdz Aroērai, kas austrumos no Rābas,
26 apgabals no Hešbonas līdz Ramat-Micpai un Betonimai un no Mahanajimas līdz Debīras robežām,
27 un ielejā Bet-Harāna, Bet-Nimra un Sukota un Cafona - atlikušās Sihona, Hešbonas ķēniņa, ķēniņvalsts daļas, tad Jordānas apgabali līdz Kinneretas jūras galam viņpus Jordānai uz austrumiem.
28 Tas bija Gada bērnu īpašums pēc viņu dzimtām, visas šīs pilsētas līdz ar viņu ciemiem.
29 Un Mozus bija arī devis Manases pusciltij zemi, tā ka Manases pusciltij pēc tās dzimtām krita apgabals,
30 kura robežās bija, sākot no Mahanajimas, visa Basana, visa Oga, Basanas ķēniņa, valsts un visas Jaīra telšu apmetnes, kuras atradās Basanā,- sešdesmit apdzīvotas vietas,
31 un puse no Gileādas, kā arī Aštarota un Edreja, Oga ķēniņvalsts galvenās pilsētas Basanā. Visas šīs zemes krita Mahira, Manases dēla, bērniem, pusei no Mahira bērniem pēc viņu dzimtām.
32 Šie ir tie apgabali, kurus Mozus bija sadalījis Moāba klajumos viņpus Jordānas austrumos no Jērikas.
33 Bet Levija ciltij Mozus nepiešķīra zemi īpašumā, jo viņu daļa ir pats Tas Kungs, Israēla Dievs; Viņš pats ir to īpašums, kā Viņš bija tiem teicis.