7 Bet, kad vīrs cēlās, lai ietu projām, tad viņa sievastēvs to pierunāja, un viņš tur palika un vēl pārnakšņoja.
8 Kad piektajā dienā jo agri no rīta viņš apjozās, lai dotos ceļā, tad jaunās sievas tēvs sacīja: "Stiprini savu sirdi un pakavējieties vēl viens pie otra, līdz šīs dienas ēnas pastiepsies garas." Un tie vēlreiz ēda abi kopā.
9 Un, kad vīrs piecēlās, lai dotos ceļā, viņš un viņa blakussieva, un viņa puisis, tad viņa sievastēvs, jaunās sievas tēvs, tam sacīja: "Redzi, diena ir sarukusi uz pievakara pusi; paliec šeit pa nakti. Redzi, šī diena jau tuvojas vakara laikam; paliec pa nakti, un lai tava sirds labi jūtas, bet jūs paspēsit rīt agri posties ceļam un atgriezties savās mājās."
10 Bet vīrs vairs negribēja pārnakšņot, viņš cēlās un devās ceļā un nonāca pretim Jebusai, tas ir, Jeruzālemei, un pie viņa bija pāris apseglotu ēzeļu un arī viņa blakussieva.
11 Kad tie bija nonākuši līdz Jebusai, tad bija jau pavakare, un viņa puisis sacīja savam kungam: "Nāc jel, iegriezīsimies šinī jebusiešu pilsētā, lai mēs tur varētu pārnakšņot."
12 Bet viņa kungs tam atbildēja: "Mēs nenogriezīsimies uz šo sveštautiešu pilsētu, kas nepieder pie Israēla bērniem, bet mēs iesim tālāk, tai garām, uz Gibeu."
13 Tad viņš sacīja savam puisim: "Nāc, lai mēs tuvojamies vienam no šiem ciemiem un paliekam pa nakti vai nu Gibeā, vai arī Rāmā."