1 Es esmu vīrs, kam bijis jāpieredz daudz bēdu no Viņa dusmības rīkstes.
2 Viņš mani vadīja un sūtīja tumsā un ne gaismā.
3 Pret mani Viņš vērsa Savu roku arvien, augu dienu.
4 Viņš darīja vecu manu miesu un manu ādu un satrieca manus kaulus.
5 Viņš cēla ap mani un apņēma man visapkārt žulti un grūtības.
6 Viņš mani ielika tumsā kā sen mirušos.
7 Viņš mani iemūrēja, ka es nevaru iziet, Viņš mani ieslēdza smagās važās.
8 Kad es kliedzu un saucu palīgā, Viņš apturēja manu lūgšanu.
9 Viņš aizsprostoja manus ceļus ar lieliem akmeņiem un padarīja neejamas manas tekas.
10 Viņš glūnēja uz mani kā lācis, kā lauva paslēptuvē.
11 Viņš man ļāva neceļos staigāt, saplosīja mani un darīja vientuļu.
12 Viņš uzvilka savu stopu un lika mani bultai par mērķi.
13 Viņš ņēma bultas no maksts un iešāva tās manās īkstīs.
14 Es kļuvu savai tautai par apsmieklu, par joku dziesmu augu dienu.
15 Viņš mani ēdināja ar rūgtumu un dzirdināja ar vērmelēm.
16 Viņš sagrūda man zobus ar zvirgzdiem, un mani pašu iemīda pīšļos.
17 Manai dvēselei ir atņemts miers; viss labais man jāaizmirst.
18 Es sacīju: pagalam mans dzīvības spēks un mana cerība uz To Kungu.
19 Piemini manas bēdas un manas klejojuma dienas, tās vērmeles un žulti.
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un ir nospiesta manī.
21 To es likšu sev pie sirds, un tādēļ lai ceru.
22 Tā ir Tā Kunga žēlastība, ka mēs vēl neesam pagalam; Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals.
23 Tās ir ik rītu jaunas, un liela ir Tava uzticība.
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es cerēšu uz Viņu.
25 Labvēlīgs ir Tas Kungs tam, kas uz Viņu cer, dvēselei, kas Viņu meklē.
26 Ir labi klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
27 Ir labi cilvēkam, kas savu jūgu jaunībā nes;
28 lai viņš sēž vientuļš un kluss, jo tas tam uzlikts;
29 lai krīt uz sava vaiga pīšļos, varbūt vēl cerība,
30 lai pagriež savu vaigu sitējam, lai saņem nievas papilnam.
31 Jo Tas Kungs neatstumj uz visiem laikiem:
32 Viņš gan apbēdina, bet Viņš atkal apžēlojas pēc Savas lielās žēlastības,
33 jo ne no sirds Viņš moca un apbēdina cilvēka bērnus,
34 it kā Viņš gribētu visus šīs zemes gūstekņus samīt zem Savām kājām
35 un noliekt cilvēka tiesu Visuaugstākā priekšā,
36 piekrāpt cilvēku strīdus lietā, it kā Tas Kungs to neredzētu.
37 Vai tad var kāds sacīt, ka tas notiktu bez Tā Kunga pavēles
38 un ka ļaunais un labais nenāktu no Visuvarenā mutes?
39 Ko tad cilvēks tik daudz sūdzas, kamēr viņš dzīvo? Lai ikkatrs sūdzas par saviem grēkiem!
40 Izpētīsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga!
41 Pacelsim savas sirdis un rokas uz Dievu debesīs:
42 mēs esam grēkojuši, bijuši neuzticīgi, tāpēc Tu mums nepiedevi,
43 Tu tērpies Savām dusmām, vajāji mūs un nogalināji bez žēlastības.
44 Tu biji aizsedzies ar padebesi, tā ka mūsu lūgšanas nevarēja izspiesties tam cauri.
45 Tu mūs padarīji par mēsliem un riebekļiem tautu starpā.
46 Visi mūsu ienaidnieki pleš vaļā savu muti uz mums.
47 Šausmas un bedre mums, iznīcība un posts.
48 Manas acis izplūst asarās kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
49 Manas acis rieš asaras un nevar rimt; bez mitēšanās,
50 kamēr Tas Kungs nepalūkosies no debesīm un neieraudzīs tās.
51 Manas acis sabeidz manu dvēseli manas pilsētas meitu dēļ.
52 Kā putnu mani vajāt vajāja mani ienaidnieki bez iemesla.
53 Tie apklusināja mani bedrē un meta akmeņus uz mani;
54 ūdeņi plūda pār manu galvu, un es domāju: nu esmu pagalam!
55 Tad es piesaucu, Kungs, Tavu Vārdu, no bedres dziļumiem.
56 Un Tu dzirdēji manu saucienu: neaizslēdz Savas ausis manu vaimanu un manu kliedzienu priekšā!
57 Tu man tuvojies dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: "Nebīsties!"
58 Tu, Kungs, vadi manas dvēseles lietas, Tu glāb manu dzīvību.
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek. Tiesā manu tiesu.
60 Tu redzi viņu atriebību un visus viņu nolūkus pret mani.
61 Ak, Kungs, Tu dzirdi viņu nievāšanu un visus viņu nolūkus pret mani,
62 manu pretinieku lūpas un valodas augu dienu.
63 Vai tie sēd vai ceļas, redzi, es - viņu apsmiekla dziesma.
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, pēc viņu roku darba.
65 Tu apstulbosi viņu sirdi. Tavs lāsts lai nāk pār tiem!
66 Tu tos vajāsi ar dusmām un tos iznīcināsi zem Tā Kunga debesīm.