26 Ir labi klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
27 Ir labi cilvēkam, kas savu jūgu jaunībā nes;
28 lai viņš sēž vientuļš un kluss, jo tas tam uzlikts;
29 lai krīt uz sava vaiga pīšļos, varbūt vēl cerība,
30 lai pagriež savu vaigu sitējam, lai saņem nievas papilnam.
31 Jo Tas Kungs neatstumj uz visiem laikiem:
32 Viņš gan apbēdina, bet Viņš atkal apžēlojas pēc Savas lielās žēlastības,