52 Kā putnu mani vajāt vajāja mani ienaidnieki bez iemesla.
53 Tie apklusināja mani bedrē un meta akmeņus uz mani;
54 ūdeņi plūda pār manu galvu, un es domāju: nu esmu pagalam!
55 Tad es piesaucu, Kungs, Tavu Vārdu, no bedres dziļumiem.
56 Un Tu dzirdēji manu saucienu: neaizslēdz Savas ausis manu vaimanu un manu kliedzienu priekšā!
57 Tu man tuvojies dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: "Nebīsties!"
58 Tu, Kungs, vadi manas dvēseles lietas, Tu glāb manu dzīvību.