11 Tavas bardzības un dusmības dēļ, jo Tu pacēli un atkal nogāzi mani.
12 Manas dienas ir izstiepušās kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle!
13 Bet Tu, Kungs, Tu paliec mūžīgi - un Tava piemiņa uz radu radiem.
14 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi,
15 jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos,
16 lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
17 kad Tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā Savā spožumā.