1 Ezrahieša Etana gudrības dziesma.
2 Es dziedāšu par Tā Kunga žēlastību visos laikos, paudīšu ar savu muti Tavu uzticību radu radiem,
3 jo Tu, Kungs, esi solījis:"Uz mūžīgiem pamatiem lai būtu celta Mana žēlastības derība!" Un kā debesīm nesatricināmi ir pamati Tavai uzticībai.
4 Tu esi arī sacījis:"Es esmu slēdzis derību ar Savu izraudzīto, esmu zvērējis Savam kalpam Dāvidam:
5 Es nostiprināšu tavu dzimumu uz mūžiem un celšu tavu troni uz radu radiem." (Sela.)
6 Debesis lai teic Tavus brīnumus, ak, Kungs, un Tavu uzticību svēto draudzē.
7 Jo kas ir līdzīgs Tam Kungam debesīs, kas līdzinās Tam Kungam no dievu dēliem ?
8 Dievs ir bijājams svēto pulkā, Viņš ir liels un iedveš bailes visiem, kas ir ap Viņu.
9 Dievs Kungs Cebaot, kas ir tāds kā Tu? Stiprs ir Tas Kungs, un Viņa uzticība ir ap Viņu.
10 Tu valdi pār trakojošo jūru; kad jūras viļņi ceļas, Tu tos klusini.
11 Tu esi notriecis Rahabu beigtu, Tu esi izklīdinājis Savus ienaidniekus ar Savu vareno roku.
12 Tev pieder debess, Tev pieder arī zeme, pasaule, un, kas to pilda, to Tu esi radījis.
13 Tu esi radījis ziemeļus un dienvidus; Tābors un Hermons gavilēs teic Tavu Vārdu.
14 Tev ir spēcīgs elkonis, Tava roka ir stipra, Tava labā roka pacelta.
15 Taisnība un tiesa ir Tava troņa pamati, žēlastība un uzticība iet Tavā priekšā.
16 Svētīga tā tauta, kas māk gavilēt; tā staigā Tava vaiga spožajā gaismā, ak, Kungs!
17 Par Tavu Vārdu viņi līksmo arvien un gavilē par Tavu taisnību.
18 Tu esi viņu spēka rota, un Tava žēlastība liek stiepties arvien lielākā augstumā mūsu ragam.
19 Tam Kungam pieder mūsu vairogs un Israēla Svētajam mūsu ķēniņš.
20 Toreiz Tu runāji ar Savu svēto parādībā un sacīji: "Es esmu vainagojis varoni, kam jāspēj palīdzēt, paaugstinājis izraudzīto no tautas dēliem.
21 Es esmu atradis un izraudzījis Dāvidu par Savu kalpu, ar Savu svēto eļļu Es esmu viņu svaidījis,
22 un Mana roka turēs viņu stipri, un Mans elkonis viņu spēcinās.
23 Nekādi ienaidnieki neuzveiks viņu ar savu viltu, un netaisnie viņu nenomāks.
24 Es sadragāšu viņa pretiniekus viņa priekšā un viņa nīdējus notriekšu gar zemi.
25 Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un Manā Vārdā augstu pacelsies viņa rags.
26 Viņa rokā Es nodošu jūru un viņa labajā rokā - upes.
27 Viņš sauks Mani:"Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas klints patvērums!"
28 Jā, Es viņu iecelšu par pirmdzimto, par visaugstāko zemes ķēniņu starpā.
29 Es saglabāšu pret viņu Savu žēlastību mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīgi.
30 Viņa dzimumu Es uzturēšu mūžīgi un viņa troni tik ilgi, kamēr pastāv debess.
31 Bet, ja viņa dēli atmetīs Manu bauslību un nestaigās pēc Maniem likumiem,
32 ja viņi neturēs svētus Manus noteikumus un nepildīs Manus baušļus,
33 tad Es gan piemeklēšu viņu pārkāpumus ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem,
34 tomēr Savu žēlastību Es viņam neatraušu, nedz liegšu Savu uzticību.
35 Savu derību Es nepadarīšu par neesošu, nedz grozīšu to, kas nācis pār manām lūpām.
36 Reiz pār visām reizēm Es esmu pie Sava svētuma zvērējis - un nekad nemelošu Dāvidam -
37 viņa dzimums pastāvēs mūžīgi, un viņa tronis būs kā saule Manā priekšā,
38 tas pastāvēs visos laikos tāpat kā mēness un paliks tik ilgi, kamēr staigās mākoņi!" (Sela.)
39 Bet nu Tu viņu tomēr esi atstūmis un atmetis, sadusmojies uz Savu svaidīto.
40 Tu esi lauzis derību ar Savu kalpu, esi licis negodā un nometis zemē pīšļos viņa kroni.
41 Tu esi radījis dziļas plaisas visos viņa mūros, esi satriecis drupās viņa stiprās pilis.
42 Visi ceļa gājēji viņu aplaupa, saviem kaimiņiem viņš ir tapis par apsmieklu.
43 Tu esi paaugstinājis viņa pretinieku labo roku, esi iepriecinājis viņa ienaidniekus.
44 Tu esi licis atlēkt viņa asajam zobenam, neesi devis viņam uzvaru cīņā.
45 Tu esi salauzis viņa valdnieka zizli, esi darījis galu viņa spožumam un nogāzis no paaugstinājuma zemē viņa troni.
46 Tu esi saīsinājis viņa jaunības dienas, esi apklājis viņu ar kaunu. (Sela.)
47 Cik ilgi, Kungs, gribi Tu palikt pilnīgi apslēpies? Cik ilgi gailēs Tavu dusmu kvēle?
48 Piemini, Kungs, cik īss ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis!
49 Kur ir tāds cilvēks, kas dzīvo joprojām, kas nekad neredz nāves un kas spēj izglābt savu dvēseli no nāves valsts varas? (Sela.)
50 Kur ir Tava senējā žēlastība, Kungs, ko Tu Dāvidam esi apsolījis ar zvērestu Savā uzticībā?
51 Piemini, Visuvarenais, Savu kalpu negodu, ka es nesu savās krūtīs izsmieklu no visu to daudzo tautu puses,
52 kuras kā Tavas naidnieces, ak, Kungs, ir vērsušas pret mums savas nievas, ar kādām tās ir centušās likt negodā Tava svaidītā gaitas!
53 Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen! Āmen!