1 Kāpēc trokšņo tautas un ļaudis tukšu melš?
2 Zemes ķēniņi ceļas un valdnieki apvienojas pret To Kungu un Viņa svaidīto:
3 "Sarausim viņu važas un metīsim prom viņu saistekļus!"
4 Bet, kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.
5 Taču reiz Viņš runās uz tiem Savās dusmās un iztrūcinās tos Savā bardzībā:
6 "Bet Es Savu ķēniņu esmu cēlis Ciānā, Savā svētajā kalnā."
7 Es darīšu zināmu Dieva spriedumu. Viņš uz mani sacīja: "Mans Dēls tu esi, Es šodien tevi esmu dzemdinājis.
8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par īpašumu un pasaules galus par mantību.
9 Tu ganīsi tos ar dzelzs zizli, kā māla traukus tu tos sadauzīsi!"
10 Tad nu, ķēniņi, nāciet pie prāta, ņemiet to vērā, jūs, zemes soģi!
11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un ar sirds trīsām skūpstiet Dēlu,
12 lai Viņš nedusmo un jūs neejat bojā savos ceļos, jo ātri iedegas Viņa dusmas. Bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras!