1 Dziedātāju vadonim. Pēc meldijas "Lilijas". Dāvida dziesma.
2 Palīdzi man, ak, Dievs, jo ūdeņi apdraud manu dzīvību!
3 Es grimstu dziļās dūņās, kur nav pamata; es esmu iekļuvis ūdens dziļumos, un ūdens straume draud mani aizskalot projām.
4 Es esmu piekusis kliedzot, mana rīkle ir aizsmakusi, manas acis ir izdzisušas, gaidīdamas uz manu Dievu.
5 Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; stipri ir tie, kas mani grib iznīcināt un man netaisni uzbrūk; ko es nemaz neesmu nolaupījis, tas man jāatlīdzina.
6 Dievs, Tu gan zini manas aplamības, un mani pārkāpumi nav Tev apslēpti.
7 Lai manis dēļ nekrīt kaunā tie, kas uz Tevi cer, ak, Dievs, ak, Kungs Cebaot! Lai manis dēļ nesarkst aiz kauna tie, kas Tevi meklē, Israēla Dievs!
8 Jo Tevis dēļ es nesu negodu, Tevis dēļ manu vaigu klāj kauns.
9 Es esmu kļuvis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
10 Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani.
11 Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu.
12 Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmvārdu.
13 Par mani tenko tie, kas sēž vārtos, par mani dzied vīna dzērēji.
14 Bet es Tevi lūdzu, Kungs, laikā, kad Tev tas labpatiktu; ak, Dievs, uzklausi mani Savā lielajā žēlastībā, Savā uzticīgajā palīdzībā!
15 Izvelc mani no dūņām, lai es nenogrimstu, izglāb mani no nīdētājiem un no ūdens dziļumiem,
16 lai ūdens viļņi mani neapklāj, lai mani neaprij ūdens virpuļi un lai atvari pār mani neaizdara savu muti.
17 Paklausi mani, Kungs, jo dārga ir Tava žēlastība; griezies pie manis Savā lielajā žēlsirdībā,
18 neapslēp Savu vaigu Savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz!
19 Tuvojies manai dvēselei, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ!
20 Tu zini manu kaunu un manu negodu, un manu apsmieklu; visi mani ienaidnieki ir Tavā priekšā.
21 Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu.
22 Taisni otrādi - viņi man deva ēst žulti, un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi.
23 Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu un viņu upuru mielasts par slazdu!
24 Lai viņu acis tiek aptumšotas, ka viņi neredz, un lai viņu gurni vienmēr ļodzās!
25 Izgāz pār viņiem Savu bardzību, un lai viņus ķer Tavu dusmu kvēle!
26 Viņu nometnes lai top par kailu tukšumu, viņu teltīs lai neviens nedzīvo,
27 jo viņi vajā to, ko Tu esi sitis, un vairo tā sāpes, ko Tu esi ievainojis.
28 Lai tiem krājas noziegums pie nozieguma, ka viņi netiek pie Tavas taisnības!
29 Lai viņi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas, lai viņus nepieraksta pie taisnajiem!
30 Bet es esmu nonīcis un pilns sāpju, Tava palīdzība, ak, Dievs, lai mani uztur!
31 Es slavēšu Dieva Vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu ar pateicību.
32 Tas Tam Kungam patiks labāk nekā liellopi, nekā vērsis ar ragiem un šķeltiem nagiem.
33 Skatieties, jūs pazemīgie, un priecājieties, jūs Dieva meklētāji! Lai atspirgst jūsu sirds,
34 jo Tas Kungs uzklausa nabagus un nenicina Savus sagūstītos.
35 Lai Viņu slavē debess un zeme, jūras un viss, kas tur kustas!
36 Un taču Dievs atpestīs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas, lai tās ļaudīm kļūst par mājvietu un īpašumu.
37 Un Viņa kalpu dzimums tās iemantos, un, kas Viņa Vārdu mīl, tie tur dzīvos.