5 Satriekta ir mana sirds, izkaltusi kā zāle, es pat aizmirstu ēst savu maizi.
6 No vaimanām mani kauli līp man pie manas miesas.
7 Es esmu kā purva dumpis tuksnesī, kā apogs drupu kaudzēs.
8 Es esmu bez miega un sēžu kā vientulis putns uz jumta.
9 Mani ienaidnieki peļ mani diendienā, tie, kas pret mani trako, piemin mani lādēdami.
10 Es ēdu pelnus kā maizi un jaucu savu dzērienu ar asarām
11 Tavas bardzības un dusmības dēļ, jo Tu pacēli un atkal nogāzi mani.